Rīts. Celties negribas. Čirkainais gražojas, sper deķi zemē un kliedz vaimanas.
Tikmēr Džonis ar savu lietpratēja aci ievērtē situāciju aiz loga - pa nakti normāli lietus žvidzinājis. Saimnieks krāso viesnīcas iekšpagalma sienu zeļonkas krāsā. Labi, labi. Kas vēl. Saule spīd? Ku ta tik agri? Pēdējās 2 dienas līdz pusdienām viss pa miglaino. Džonis netic savām acīm, jož uz vannas istabu skatīties pa otru logu. Jomajo. Točna, saule spīd, lietus nav, mākoņu nav un beidzot var redzēt visus 3 ezeru ieskaujošos vulkānus. Čirkainais, šitos brīnumus dzirdēdams, beidz māžoties un jau pēc 3 minūtēm miera stājā paziņo par gatavību doties vulkānus iemūžināt. Pie reizes izdomājam arī brokastis vietējo gaumē ierīt.
Kas darījās uz ielas. Bēdu ieleja. Puikas vakar bija atlaiduši vaļīgāk jostas un tā pavairāk paniekojušies ar zaļo pūķi. Visi cīņā zaudēja. Viens bija nolicies pačučēt pie viesnīcas žoga. Kad nācām atpakaļ jau vairs nebija, pats aizrāpoja, vai sieva ar mīklas rulli aizdzina, nav zināms. Viens tipāžs pie vietējās bodītes ar čomaku sūca alu. Pēc norasojušās bundžas spriežot, alēns bija auksts, bet pēc sejas izteiksmes, ar kādu viņš to mēģināja dabūt sevī, izskatījās, ka viņš zirga sūdu būtu pārkodis. Koroče, vēl daudzi sagurušām sejām tika manīti.
Nonācām piestātnē, safočējam vulkānus tā un šitā. Iesim brokastīs.
Brokastis. Izlēmām, ka ēdīs turpat, kur aizvakar pusdienas. It kā būtu citi varianti. Abas pārējās blakus ēstuves vēl grillus nekurināja. Arī bufetnieces izskatījās gurdas. Nekas, pasūtam un gaidām. Jobans Bobans. Brokastis ēd tā riktīgi - uz šķīvja vāļājās pasūtītā omlete ar tajā iecepto Chorizo desu, kā arī rīsi ar dārzeņiem, sacepti makaroni un dārzeņi. Džonis bija pasūtījis rīta kapiju. Atnes baltu žižu māla krūzītē. Nostrebjos, hmmm..... Nevar saprast kaut kas uber salds. Vēlreiz.!?!? Čirkainais izsaka minējumu, ka visticamāk kafija saldināta ar krietnu devu iebiezinātā piena. Beigās Čirkainais neiztur, ņem ka to kafiju garšot. Pēc tam tāds zviedziens......Čirkainais smej vēderu turēdams un, knapi spējot izdvest, jautā: Tu zini, kas tajā krūzē?.... ,?!?!?....tur ir pārsaldināta auzu tume ar kanēļa piešprici.... Kas, kas? Džonis tā gribēja kafiju, ka spēja to sagaršot tur, kur tās nav. Cik smalki smadzenes strādā. Sākumā jau likās, ka nav labi, bet kaut kā negaidīju, ka man "cafe con leche" vietā iesmērēs auzu tumi vulgaris.....smalki, ne?
Ejot atpakaļ uz būdu sadabūju foto pierādījumus manis jau pieminētajām kazām namordņikos. He he he :)
12:00 mūs savāc no būdas un ved uz Antigua. Tur mūs izmet Plaza Central. Velkamies ar visām somām uz Maya Travel, kantori, kurā norezervējām tūres un kurš apņēmās glabāt mūsu somas, kamēr viesosimies iekš Tikal - sens maiju civilizācijas kultūrvēsturiskais piemineklis. Aizejam, a kantoris ta ciet. Ko nu? Sadomājām uzzvanīt. A zona ta nav, tobiš Tele2 šajā aspektā sucks. Doma netiek atmesta, eju medīt kādu vietējo, kas uzzvanīs, izteiks manu sāpi, izstāstīs risinājumu un tiks dāsni atalgots. Trešais kantoris pēc kārtas izrādās veiksmīgs, čalis runā angliski. Tā un šitā, jā, viņš to zaķi no Maya Travel zina, viņa esot māsa zaķiem kas strādā iekš Ash Travel, tepat aiz stūra. Kamielis Džonis ir uzkrāvies, iet mekēt Ash travel. Ir ar'. Zaķis bišku līdzīgs zaķim no mūsu kantora. Tā un tā, es latviski, viņa spāniski. Tik daudz, ka ir problemo viņa saprot. Es saprotu, ka kaut kas lietas labā tiks darīts. Dzin, dzin, dzin.....man dod trubu. Vārds pa vārdam, somu varu atstāt viņu kantorī, viņa to nogādās mūsu kantorī, kurā to varēsim dabūt pēc atgriešanās. Paldies par to pašu, ticamības momenta nav...bet ko darīs, uz piramīdām līdzi nestieps. Labi, somu atstājam, ejam pastaigāt.
Čirkainais pret ziedojumu ieiet baznīcā. Pafočē, paskatās vietējo tusu. Šie baznīcā ne tikai palūdzās, padzied, bet arī ieturās, uzsit klaču ar mācītāju....nu vienvārdsakot, labi pavada savu brīvo laiku. Es tikmēr ārā vēroju 2 tirliņu izdarības. Man liekas, ka varētu būt mazdēls ar vectēvu, bet tikpat labi, 2 dažāda vecuma un izcelsmes indivīdi. Abi, stāvlaukumā pie baznīcas, uzņemas ieviest kārtību, riktējot, kur nu katram jāparkojas, jābrauc un citādi jāiznesas. Naudu čaļi grib, bet strādāt ņefiga. Vectēvs labā ķirsī, nē, šajos klimatiskajos platuma grādos labāk piestāvētu....vectēvs dižā ananāsā, knapi turas kājās, kaut ko māj ar rokām....ja es sēdētu autiņā, nevarētu saprast, kam viņš ko saka, kam paredzētas roku kustības un nedod Dies' vectēvu ieraus riteņa arkā....jaunajam tirliņam acumērs vispār nešancē un viņš nedomā, kā auto vadītājam pēc tam ērtāk būs izbraukt. Ka tik kaut kur ieparkot, pastāvēt blakus, pavicināties un saņemt lielo rubuli..... Traģikomiski.
Baleaditas. Kas tas tāds? Ēstuve, kurā saimnieko viens čalis, tā teikt ģimenes uzņēmums. Čirkainais gribēja šo tankštelli apmeklēt jau tad, kad bijām pirmo reizi Antigua. Toreiz, Garais Džonis apņēmības pilns devās šo vietu meklēt, bet nekā. Lietuvēns, ja ne vairāki, bija piemetušies un neļāva to vietu atrast. Kā šodien izrādījās tā bija metrus 50 no vietas, kur pārstāju to meklēt. Smiekli caur asarām. Puņķi un asisnis. Spēks un daile. Es pats todien, kad šo kantori neatradu, sasmējos, ka būs funny, ja tad, kad iesim ar Čirkaino, ēstuve atradīsies. Nu labi, pie lietas. Vietas iestādījumā tik daudz, ka 20 cilvēki stāvus var satilpt. Nezinu kā Vecrīgas stand-up bāros, sen nav būts, bet péc nostāstiem, jo vairāk cilvēku, jo intīmāka atpūtas atmosfēra. Te tāpat. Tikai šodien te mūs sagaida šefs (sauksim viņu par Rodrigez), kas pats šmorē un pasniedz. Viņa sabutiļņiks a ļa Antonio un viņu kopīgs paziņa Huans. Antonio kliedz, lai nākam iekšā, baudot ēdienu, vīns līšot straumēm un mūzika skanēs. Pēc nelielas vārdu apmaiņas secinu, ka Antonio ir saticis to pašu Dievu, ko čaļi Panajachel....- vaikāgalvašorītsāp. Bet Antonio jau ir omu uzlabojis un kaut ko sūc no glāzes. Spriežot, ka ēstuvē bija tikai viena vīna pudele, kas bija neatvērta, pārdevās tikai alus, tad skaidrs, ka Antonio zem letes bija kas niknāks.
Pasūtam Baleaditas, kas ir principā vienīgais ēdiens, kas te pieejams. Jāsaka kā bija, nemēģini - kļūsi atkarīgs. Kā raksta TripAdvisor, viens čalis esot šito mantu noprovējis, palicis Antigua vēl uz mēnesi - piekopis izlaidīgu dzīvesveidu un barojies ar šiem izstrādājumiem. Principā tā ir tortilla (nesapratu kviešu vai kukurūzas), kurā tiek likts attiecīgs pildījums un karsta pasniegta uz pīta salmu šķīvīša. Lai katru reizi nav jāmaina šķīvis, starp to un pankūku bija kulifāna celītis (citi pazīst arī kā celofāna kulīte, plastmasas stērbele). Sākumā nomēģinājām ar vistas pildījumu. Fonā Antonio spēlēja dzīvajā uz ģitāras spāņu un angliski dziedošo meldiņus. Brīžiem aizbrauca auzās, bet kopumā ok. Huans ik pa brīdim piedziedāja, bet izskatījās, ka viņu vairāk aizrauj selfiju kustība - fočēja sevi izkliegdams vārdu whisky, tad drudžaini to visu kaut kur iepostēja. Uzēdām, kļuvām atkarīgi, pasūtījām vēl. Šoreiz pēc šefa izvēles. Nekad nevarējām iedomāties, ka pankūka, pildīta ar uz grila apceptiem ķiplokiem un viegli marinētiem spinātiem, garšotu tik debešķīgi. Iesaku, ja kādreiz sadomājat aizbraukt uz Antigua Gvatemalā. Kronis visam, kā 2 vietējie lenca Čirkaino. Nu tā diplomātiski - ja gribas iečilot labākajā klubā miestā, welcome. Ieeja bez maksas, 3 drinki bez maksas.....ai, ai, ai.....Čirkainajam jau acis deg, kā nekā pirmā baleadita tika noskalota ar vietējo tumšo - Cabro. Dūša uztaisīta, Čirkainais nu grib iet gatves deju griezt.
Esot pilniem līdz ūkai (var teikt arī lūkai, jo tas paātrinājumu nemaina) šļūcam sava tūroperatora kantora virzienā. Ka Tevi sasvīdušie āži - vaļā.....no tiesas vaļā. Eju budēļos. A kauties ta nav ar ko. Kā izrādās, basņa jau sacerēta. Tas zaķis, kas mūs apkalpoja esot dikti slima palikusies (suns saprot ko ēdis un kantorī vairs nerādās), aizvietojot kolēga. Šamajam visu laiku šancējot kaut kas ar acīm, vai ta sarkanas paliekot, vai ta graužot, vai ta viss kopā. Gribēju jau teikt, lai beidz tos porņikus lūrēt. :) beigās aizšļūcu līdz Ash Travel un ar savu tarbu vilkos uz Maya travel. Lai arī Džonis ir kārs uz piedzīvojumiem, bet ne tādiem, ko vienpersoniski nohaltūrējusi viena mamzele Gvatemalā. Būs ka jāatstāj slikta atsauksme par šo kantori. Punkts un basta.
Nu tad beidzot kā baltie cilvēki. Aizšļūcam iedzert kafiju un pavērot ļaužus centrālajā laukumā.
18:00 transfērs uz Gvatemala City. Tur 2 h meditējam autoostā, no kuras sekos 9 h nakts mauciens uz Santa Elena. Tas ir aptuveni 500 km uz ZA no Gvatemala City. Arī brauciens no Gvatemala City uz San Salvador ilgst 6 h, lai gan jābrauc tikai 275km.
Labs i, see U rītā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru