6 no rīta ieripinam Gvatemala City. Transfēra šoferis mūs jau gaida. Lēcām busā, pa ceļam vēl 4 turisto savācām un velkam uz Antigua. Jau kuro reizi šī ceļojuma laikā iebraucam un izbraucam no šī miesta. Varētu jau likt mīksto, bet Maya travel kantorī stāv Čirkainā sega un glezniņš. Jābrauc. Raksturs jāaudzina.
Esam klāt. Ejam uz Maya Travel. Ciet! Diez kāpēc mani tas neizbrīna, nesatrauc un neskumdina. Tāpēc, ka zinu, ka ja viņi līdz aizbraukšanas neatvērsies, tiksies ar dusmu Dievu - tūlīttumanredzēs.
Aizejam uz 15 m attālo Burger King, paņemam pa kafijai un tējai, lai leģitimizētu savu klātbūtni viņu tualetē. Tur gāja vaļā ikrīta svētais apmazgāšanās rituāls. Nekas nevar būts labāks par zobu rūķīšu izlikšanu no viņu patvaļīgi apdzīvotās platības....nu vismaz uz laiku.
Čirkainais kā jau pieradināts un atkarīgs no baleaditām, sāk dīdīties, nu ejam Džoni, nu ejam. Nu aizejam. Ko ta mēs tur redzam. Ciet. Ko ta Tu gribi 9:10. Čirkainajam bēda klāt, ko nu darīs, kā nu būs. Mierinu un solu, ka mēģinās tādas uztapināt mājās. Čirkainais priecīgs.
Ap 9:30 startējam uz Gvatemala City. Pa ceļam uzņemam vēl vienu braucēju no viesnīcas- muzeja, kurš tā kā pāvs, rotājas, nesdams 5 zvaigznes. Stilīgākais jau tas, ka šāda līmeņa proletariāts brauc ar cita veida transportu, ne ar tādu busu ka mēs. Tam čalim laikam pietrūka 35 USD, lai ar taksi 30 minūtēs tiktu līdz Gvatemala City. Nu mēs pa 1 h aizbraucām.
Izmeta mūs ap 10:15 pie Tica Travel tūres biroja, kurā tad nu nositām laiku līdz 14:00, kad brauksim atpakaļ uz nabadzīgāko un lētāko Centrālamerikas valsti - El Salvador. Uzēdām pusdienu, Džonis tapināja ceļojumu aprakstus, Čirkainais pielaboja.
Čiki, briki un jau 14:00 traušamies busā un laižam back to San Salvador. 275 km 6 h. Tāda ir bilance. Gvatemalas pusē mūs pavada lietusgāzes. Temperatūra nokrīt no +28*C Gvatemalā, līdz +21*C robežpārejas punktā. Gvatemalas pusē velkam savas miesas no busa pases atrādīt. Mums uzbrūk. Nē, nē, ne jau traki ziloņi vai badīgi zemnieki...... Naudas mijēji ar naudas žūkšņiem...maina visu no USD uz Quetzel un otrādi. Viens zaķis piedāvāja banānmaizi/kūku mājas gaumē. Bads jau lika par sevi manīt, bet atmetu to domu. Jāatsitās no 20 par viena zaķa uzmanību. Paldies, man pašam sava. Tad vēl muitniekiem patīk fotoalbūmu pasē aplūkot. Viss bumbās. Gvatemaliešiem vispār pie kājas, kas pa lielam iebrauc vai izbrauc no valsts. Doķus pastās un sveiki. Salvadoras pusē šiem nav pat normāla būda, kur patverties. Sēž džeki teltīs. Uz robežas noturēja 40 minūtes. 3 aizdomīgos izvilka ārā uz pratināšanu un konfrontāciju. Beigās visi sēžam busā un kratamies uz galvaspilsētu.
Ap 19:00 esam iekš San Salvador. Ņemam aiz bārdas pirmo taksistu, un par 10USD esam būdā. Gandrīz vai kā mājās atgriezušies. Ziniet, cilvēkam pilnai laimei vajag maz. It sevišķi pēc zināma kultūršoka, desmitiem stundu autobusā un 3 dienu dušas iztrūkuma. Vajag karstu dušu. Džonis gan vēl labprāt ierītu kādu buritto.
Sacīts - darīts. Metam pekeles stūrī, dolāru saišķītis padusē, jožam uz Las Fajitas. Tas ir tas iestādījums, kuru gribējām apmeklēt, kad pirmo reizi sabijām El Salvador. Toreiz veiksmes dievi nebija mūsu pusē un pār mums valdīja Sīmanis (varenais miega Dievs). Šoreiz Sīmanis stāvēja kaktā un nokaunējās par izgājušās nedēļas amzieri. Nepilnās divās minūtēs, platu smaidu izrotātu seju, Džonis Čirkainam pataisa vaļā ēstuves durvis. Istabeņa, kas citreiz pilla ļaužu, tagad pustukša stāv. Mums, badīgajiem igauņu zemniekiem, tas netraucē mest kaunu pie malas un pakalpot kurkstošajam vēderam, ieņemt vietu tuvāk virtuvei.
Tiek atnestas ēdienkartes. Čirkainais, zaglīgajām ačtelēm zibot, boksterē ēdienkarti, izlasot no tās vēderam piemērotākās ēdmaņas. Izvēle apstājas pie makten prāvā buritto. Beigās būs ar maktens, nu riktīgs struņķis. Garais Džonis no bada jau pa fāzēm sagājis - lasa ēdienkarti no kreisās uz labo, pie tam vēl augšupēdu. Nu kā ta Tu, cilvēks būdams, pie bada vari šitā kaut ko saprast. Apgriežot ēdienkarti augšupēdu, Džoņa skatiens dziļdomīgi apstājas pie grillētām rukšķētāja ribiņām. Labs i, nav ko vēderu kaitināt, pasūtinām un gaidām. Atnes pillu šķīvi ar pašu ceptiem kukurūzas čipšiem, 5 veidu mērcītēm, tomātu-sīpolu-kinzas salsu. Gandrīz jau pierijāmies ar uzkodu. Džonis jau grasījās mērcītes ar karoti klopsēt. Čirkainais Džoni nokaunināja, sak', ciemos jau esi, ne mājās, un nemaz nedomā mērci no šķīvja laizīt...ij nedomā. Kādu laiku miers. Vēders jau sākt nedaudz murrāt, pielabināju ar gaidāmajām gastronomiskajām izvirtībām. Teicu vēderam, ka atļaušu kādu kauliņu patērēt, ja labi uzvedīsies. Šis nu pacietīgi murrā. Urā, dzērieni klāt. Čirkainais strebs ūdeni ar minerāliem. Džonis nostrēbsies Coca-cola. A atnes arī šņabja grāzītē kaut kādu žižu. Domājām, ka šmigu. Nekā nebija - svaigi spiestu laima sulu. Nu tad to pa piešpricei pielejam i ūdenim, i kolai. Cits smeķis uzreiz. Un tad nāk ēdiens - buritto un ribiņas. Kas par smaržu un kas par garšu. Es Jums saku, tām ribām bija klāt E621 jebšu UMAMI jebšu garšas pastiprinātājs. Ēd, ēd un nevar atrauties. Kuņģis jau ziņo par iespējamo evakuāciju, bet Tu cilvēks nevari atrauties. Noēdām visu pa tīro, pa kluso vēl ar maizīti pa šķīvi izbraucīju. Basta. Pasūtām rēķinu, a šie vēl saldo atnes - čipši apslacīti ar medum līdzīgu substanci un apkaisīti ar pulveri, kas garšoja pēc āboliem un kanēļa. Aš knapi līdz būdai tiku, visu laiku gāžos uz priekšu......a ko Tu gribi, pēc šitāda rauta, rumpja smaguma centrs no dibuā uz vēderu izmainījies.
Čau! Šodienai viss, rīt jauna diena, jauni piedzīvojumi....
Noteikti bildes būs vēl iespaidīgākas par stāstījumu! :)
AtbildētDzēst