Darījām absolūti neko. Kā jau teicu - mēģinājām atpūsties. Sagurām. Nu dikti, dikti.
Izdomājām, ka tā dzīvot vairs nevar, kaut kas jāpadara.
Tā mēs pa spāniski nicht ferštein un ņi bum, bum, ņēmām savu offline spāņu - angļu burtotāju, rakstījām frāzes, gaidījām kamēr mākslīgais intelekts tos iztulkos un rādījām viesnīcas darbiniekiem. Tie sasmējās, bet saprata.
Pēc 10 minūtēm viesnīcas priekšā, bremzēm kaucot pielido taksis. Pa 8 USD mauksim šopingā uz vietējiem lielveikaliem. Kaut kas jau mājā ar jāatved. Var redzēt, ka opis ir vecā kaluma džeks. Uztjūnējis savu auto ne pa jokam. Un tas nekas, ka viss puktekļains un nekopts. Pieskaries pie durvju plastmasas aš roka vai pielīp. Opim pie atslēgām mazā pudelīte ar roku dezinfikatoru, tāda pati karājas pie atpakaļskata spoguļa. Saules sargs nokrauts tā, ka brīnums kā vēl nav nogāzies - 3 pildspalvas, blociņš, visādi papīri pieknaģēti. Priekšējais panelis notapsēts ar kaut ko tepiķim līdzīgu. Pie priekšējās stoikas uguns dzēšamais aparāts. Kondiška nestrādā. Džonis līdz veikalam jau sasvīdis kā cūka.
Aizbraucam uz bodi.....jobans, bobans......teritorija tāda, kā trīs ALFAS, a iekšā.....nekas. Nu ne tā, ka nekas, bet tik maz bodes tik lielā platībā nebija redzētas. Vislabākais, ka pie elektronikas veikala visi skatās futeni. Izlikti nu kādi 15 TV, ar dažādām collām, dažādu marku un pie katra no TV to cenas.....un pa visiem rāda futeni. Cepuri nost, kāju virsū. Vismaz šis elements ir noslīpēts. Nošpļaujamies un nolemjam, ka ies uz otru bodi, kas točna blakus. Čirkainais kā špļāva, tā vienam fraijeram uz botām...labi, ka šamais nemanīja :)
Otrajā bodē vismaz kaut kas jēdzīgāks. Apsaukts par Walmart. Iepirkām šo to un izdomājām, ka ies uz 3. bodi. Tā bišķi labāka, bet tāpat nekas priekš mums. Vietējie šopomāni gan defilē kā pa modes skates mēli. Pēc USA apmeklējuma pirkt drēbes un apavus kaut kur citur?, tas jau būtu mazohisms.......
Atpakaļceļam mēģinam nofraktēt taksi. Šamais laužas kā jauna spāniete. Negrib pa 8 dolāri vest. Saka, ka baigi lēti. Grib 10. Tad sāk lauzties Garais Džonis. Čirkainais kā jau izbijis augļotājs, iejaucas vīru štellēs, nosauc 9 USD un....lieta darīta. Rūcinām to dampi klāt un maucam uz būdu. Beigās Čirkainais saka, lai dod visus 10 USD, saka, kas mēs kādi kapeiku pi...., un pie kam vēl taksists angliski žļeberēja un mašīna tāda neredzēti sakopta bija. Beigās Džonis šim 10 USD šis Džonim vizītkarti....atvadamies, aš vai apraudājos. Turējos.....Kā vecis.
Būdā tiek salikts viss šodien samedītais. Izraujam ar Čirkaino uz diviem 0,7l Gatorade un bišķi pameditējam. Vakars klāt, gribas rīt. Kur ta ies rīt, ka aiz loga tā žvidzina, ka nevar saprast vai nevajadzēs laivu.
Beigās lietus tuč tuč pierimst un ejam pa iestaigāto taku uz Las Fahitas. Šodien radošums nav mūsu pusē un pasūtam tieši to pašu, ko iepriekšējā reizē - buritto un ribiņas. Sākam šķīt iekšā....kas tad tas? Džonis sāk vaidēt, ka vairs nevar ieēst, lai gan ribas tikai pusē. Čirkainais sāk satraukties, vai tad tiešām ēšanas čakra būs ciet? Moška kāds ļauno aci uzlicis? Moška kāds suši gabals no vakardienas nav ticis līdz galam norīts un to sev pievācis negausīgais barības vads. Beigās jau viss bumbās....iestrēba Džonis kolu, atlaida jostu vaļīgāk un visu salika sevī. Fū. Labs i tas, kas labi beidzas. Nu ies ka sutināt, lai tauki ap sirdi aptek.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru