1.diena

2014.gada 31.maijs

4:00, dislokācijas vieta - Dārziņi. 

Miegs nāk, celties negribas. 

Odiņš ar Kapli arī neizpratnē blisina acis, kur ta nu tik agri sataisījušies. Parasti wake-ups tikai ap 8:00, tad staipīšanās, uzriešana, rīta tualete, paēdiens, un diena var sākties. Dukši laiski pasnaikstās, un liek uz paku.

Mašīnā tiek samests viss kas pagadās pa rokai, taču kaut kas noteikti tiks aizmirsts! 
Mazdārziņā tiek iepļauti maurloki, loki vulgaris, tuč tuč dillinieks.... Tomātus arī gribēju paķert, bet tad attopos, ka tie takš tikai vēl ziedos. Labi, iztiks a, vai ta nu tā būs, ka Salvadorā nebūs dārzeņu.

4:15 sudraba bulta negribīgi, bet izkustas.....pie Salaspils memoriāla, Garais Džonis sāk grābstīties pa somu, sak, jāpameklē navigācija. It kā jau līdz leišiem i braukts un ceļš zināms, bet kaut kāds nemiers dīda. Ka Tevi deviņi pērkoni - navigācijas auto lādētājs pa skuju taku aizgājis. Čirkainajam divreiz nav jāsaka - kašķis uz līdzenas vietas. Garais Džonis gan dara Čirkainajam zināmu, ka lai meklē akmeni savā puķu dārziņā, jo pēdējos 2 ceļojumus tieši Čirkainais piesmēja un pazemoja navigāciju. Šī ņēma un atriebās. Vienreiz pa visām reizēm.

Tiek izspēlēti visi iespējamie varianti un beigās izlīdzamies ar GoPro USB vadu, kuru, kā tagad zināms, var izmantot navigācijas uzlādei ekstrēmos apstākļos. Kašķis tiek nolīdzināts, maucam uz Bausku. Statoilā tiek iepirkta Garā Džoņa iecienītā žiža - kapija, 1,5 šļācieni lazdu riekstu sīrupa, tuč tuč malta kanēļa un piens. 

Neliela vārdu pāmaiņa ar viena busa šoferi, kuram es it kā esmu nogriezis ceļu, aizlienot aizmugurē un ceļš var sākties. Pamājam ardievas Bauskas ceļu policijas ekipāžai un tālumā jau saskatāma Leišmale.

Lietuva, Polija - brauciens kā pa sviestu. Fūres stāv, vietējie vēl sutina, laiks burvīgs. Vakarā esam sasnieguši Poznaņu, kuras pievārtē arī nakšņosim.