No rīta aizgājām brokastīs. Un tad tik sākās. Kašķis ne pa jokam. Džonis grib sildīt vecos kaulus būdā, Čirkainais grib laist kaut ko skatīt. Vakardienas mēģinājumi nobukot kādu tūrīti, cieš vispārēju fiasko. Ernesto tusē ar savējiem El Tunco bīčā, mēs spāniski ņe bum bum. Vārds pa vārdam un Čirkainais jau kravā pendeles, braukšot ka viena, ar čikenbusu uz Suchitoto. Džonis arī iecirties - brauc, brauc. Čirkainais pabeidzis uz avīzes malu pārrakstīt no angļu uz spāņu iztulkotās spārnotās frāzes, un....ko Tu domā...atnāk ēmails no Edvīna (Edwin). Edvīns bija viens, kuram Čirkainais rakstīja, un kurš tikai, acīmredzot tagad, saņēma piedāvājumu un uz to atbildēja. Beigu beigās tūrītē aizbraucām abi.
1.pietura - Suchitoto.
Mazs miests Salvadoras vidienē. Kā jau pie sestdienas, jautrība centrālajā laukumā sit augstu vilni. Skan muzāre, konferansjē ir pa brīdim mikrofonā kaut ko parunā. Koku paēnā sēž vietējie. Ir arī dažas personas bez noteiktas dzīvesvietas, kas mēģina no katra pretimnācēja kaut ko dabūt. Pārsvarā jau piķi, jo pīpes neprasīja, lai arī tajā brīdī pīpoju. Čalis jau bija labi nojāņojis 5dien, izskatījās, ka vēl šodien diezgan lielā mutulī. Edvīns tikmēr noskaidrojis, ka plkst. 14:00 policija mūs pavadīs uz iecerēto ūdenskritumu. Tikmēr izejam pastaigāt pa miestu.
Apskatam baznīcu, kas esot vecākā Salvadorā, iešļūcam pāris suvenīru bodītēs, apskatam vietējo mājas (tajās iekārtoti 4 un 5 zvaigžņu hoteļi, bet atstātas vēstures liecības, lai gūtu priekštatu, kā tad agrāk vietējie dzīvojuši. Nu tāds kā hotelis - muzejs. Pēcāk pasēžam laukumā, paklausāmies mūziku un Džonis iešķin patatas fritas.
2.pietura - ūdenskritums
Visi ūdenskritumu skatīt gribētāji ap 14:00 savācas pie policijas iecirkņa. Viņi, reizi dienā, bez maksas ved tūristus uz ūdenskritumu. Pats ūdenskritums nav bīstams, bīstamākais esot brauciens cauri maziem, pāris māju ciemiem. Tur kāds mačetes vicinātājs var sagribēt tavu telefonu, foto kameru vai Calvin Klein bokseršortus. Visus sasēdina džipa kravas kastē un pēc 5 min. esam klāt. Pie mums kaut ko tādu pat iedomāties nevarētu - braukt ar mentu mašīnu, kravas kastē, sēdot uz borta. Ja nu vienīgi masu demonstrācijas laikā, kad aizturēto ir tik daudz, ka nav kur likt, bet uz iecirkni jānogādā.
Zemāk redzams tas brīnums. Ūdens daudzums tajā ir atkarīgs no sezonas. Lietus sezonā ir, sausajā nav. Var būt, bet pie nosacījuma, ka labi nolijis.
Interesantais te nav tik daudz kā fakts, ka tas ir ūdenskritums, bet akmeņu forma pa kuru ūdens pārvietojas. Ikurāt, tas akmens (no gala skatoties) ir kā bišu šūna, no malas skatoties, tie akmeņi kā zīmuļi salikti viens pie otra, veidojot grēdu.
3.pietura - lagūna.
Šodien ārā tāds mitrs, karsts un spiedīgs. Kā saka irsa putās.
Edvīns mūs aizved uz nākamo apskates vietu - lagūnu, kas izveidojusies pēc hidroelektrostacijas palaišanas darbībā. Te var izbraukt ar kuģīti, pārcelties ar prāmi uz otru krastu un ieēst vai iedzert, kādā no daudzajiem restorāniem. Tā kā karstums (vairāk jau mitrums) iznīcinošs, tad spiežam uz aukstu sulu miksu. Kad sēž un nekustās, tad jau diezgan komfortabli.
4.pietura - San Salvadora.
Edvīns tūres beigās uztaisa fikso pilsētas centra apskati. Pabijām interesantā, līdz šim neredzētā baznīcā - tāds kā liels angārs, katrā galā vitrāžas, pa kurām tiek iekšā saules gaisma, radot īpatnēju atmosfēru. Baznīcas vienā galā akmenī un metālā, "izspēlēts" Jēzus krusta ceļš - kādi padsmit eksponāti.
Pēc tam aizšļūcam uz galveno laukumu. Tur tauta iečilo, uz lielā ekrāna rāda futbola maču. Visi pielipuši ekrānam. Tur var apskatīt baznīcu, kurai vēsturiski liela saikne ar Salvadoras pilsoņu karu. Par to varat palasīt internātā.
Pēc tam vēl tiekam iekšā nacionālajā teātrī. Šodien it kā bezmaksas apmeklējuma diena vietējiem, tāpēc tūristus iekšā nelaiž. Edvīns uzsit klaču un mūs ved iekšā. Smuki jau. Tikai, cik ievērojam, tad vietējiem teātris baigi nav pie sirds, maz tautas. Kā reiz teātrī noskatījāmies pēdējās 5 minūtes kaut kādai muzikālai izrādei. Ir jau interesanti, ka kāds Tevi ieved, parāda, bet Džonis laikam nav tas, kam intersē vārdi, gadskaitļi, utml. Neturas galvā. Nu neko, bet ja kādam vajag gidu vai ļoti lētas naktsmājas, dodiet ziņu, iedos kontaktus.
5.pietura - Pupuseria
Kā teica Ernesto, nelaidīšu prom, kamēr nebūsiet noprovējuši pupusas. Salvadorā visi svētdienas vakarā ēd pupusas. Kā āmen baznīcā. Visi. Ernesto mūs aizved un savu iecienīto kantori. Pēc skata nu tā, bet pēc garšas teicami. Varu teikt vienu, 3 pupusas vēl ir ok, ceturto jau diez vai varētu iemocīt. Kad ierodamies, savas 20 minūtes vēl dabonam rindā gaidīt, nav kur piesēst. Katram ēst gribetājam (parasti uz galdiņu) iedod tādu kā menju, kurā ir visas pieejamās ēdmaņas un dzerekļi. Tad nu katrs atzīmē, ko cik gribēs. Ēdot uz TV ekrāniem var vērot vietējo naudas šovu - nu kaut kas līdzīgs - gribi būt miljonārs. Pupusas ir tāds kā miltu penkoks, kam vidū ieņurcīts pildījums, vista, gaļas mikss, pupiņu biezenis. Ja nemaldos, kādi 6-7 veidi bija. Tad pavārs to plāceni veikli aizviļā un cep uz karstas virsmas no abām pusēm. Ēd karstu, uzkožot marinētos kāpostus ar Jalapeno piparu, vai apslakot ar tomātu biezeni.
Pirmajā bildē var redzēt mūs visus uzsākot ēšanas maratonu. Otrajā bildē var virtuvē notiekošo apskatīt.
6.pietura - biljards.
Kā jau ierasts, fizisko aktivitāšu vietā izvēlamies iet pagaiņāt bumbas. Arī Ernesto nav pret, jo bumbas padzenāt viņš ir gatavs jebkurā laikā. Čirkainajam padodas arvien labāk un jau šitā nodarbe iepatīkas. Kādas 2 h tiek klapēts pa bumbām, tad metam mieru, ir jau tuvu pusnaktij.
Čau! Tiekās rīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru