1.pietura - futbols Portugāle - Vācija.
Maucam uz Ernesto iecienītu kabačoku skatīties futbolu. Šodien par godu vāciem uzvilcis tās izlases kreklu. Tos te (San Salvadorā) var nopirkt uz katra stūra un pat krustojumā "zaļo" gaidot. Šodien bumbu dzenās alus dzērāji vāci un portvīna lietotāji - portugāļi. Kā izrādās, portugāļi bija par daudz iešāvuši. Šitāds kauns un negods. Ņēma un pagrūda vāciešiem ar 0:4. Neglāba pat iedomīgais Ronaldo. Pepes izgājiens vispār bija galīgi nesportisks (iesitot ar galvu vācietim, besījoties par to, ka, iespējams, vācietis nosimulēja pārkāpumu). Šinī iestādījumā visi bija par vāciešiem, tā kā estētisks un sportisks baudījums visiem futbola faniem. Prieks arī par neizteiksmīgo portugāļu spēli. Millera hat-trick. Nu baudāma spēle. Čirkainais arī sakās, ka nemaz nezināja, ka futene var būt tik aizraujoša. Iešot uz treniņiem.....varbūt.....kaut kad....
Džonis spēles gaitā trieca iekšā garneļu kokteili.
Citreiz jau nebūtu Jums te stāstījis, bet šis bija teicams. Ņemam lielu pokālu, liekam iekšā attīrītas garneles, maucam klāt kinzu, svaigus tomātus, kaut kādu secret mērcīti - i visa lieta. Vēl pa virsu uzšpricējam pikanto mērcīti un aiziet jūriņā. Esmu pilns jo pilns.
2.pietura - Cotepaque ezers.
Laižam pa haiveju dīķi skatīties. Pa ceļam Ernesto parāda tos iespaidīgos lavas laukus, kas palikuši pēc pēdējā San Salvadoras vulkāna izvirduma. Tas ir vulkāns par kuru klāstīju Jums 14.dienā. Va vellos. Ja tā zapte būtu nošļūkusi uz pilsētu.....būtu posts un negals. Salvadorieši tad nu ņēmuši un uz šīs lavas uzbliezuši haiveju.
Esam pie ezera. Atlicis tikai pie tā nobraukt. Šis ezers izveidojies vulkāna krāterī. Nevis vienkārša vulkāna, kas atvemj nāvējošo zapti, bet tāds, kas izvirstot aizrāvis pa gaisu pus rajonu. Vārda tiešākajā nozīmē, kalnam norauts jumts. Pelni esot atrasti pat pie jeņķiem Aļaskā. Tagad te ir klusi un mierīgi. Viesnīcas, ēstuves un privātmājas. Cenas te esot stipri pieklājīgas. Ar govju sēklotāja aldziņu te hatonu nenopirksi. Tas nu tā. Braucam pa ceļu lejup. Mammīt mīļā, zobi klab, viss dreb, kratās. Vienā vietā pat Džonis leca ārā parādi komandēt. Ar visu to Ernesto "mīlulīte" gandrīz palika bez buferiem, atrautas pakaļējās šasijas un izsistiem priekšējiem lukturiem. Viss beidzās labi. Bet šis skaitās labākais no ceļiem, pa kuru piekļūt ezeram. Man jau likās, ka vietējie te daudz kreņķi neķer un tā te ir katru lietus sezonu. Neies jau tāda sū... dēļ valdību lamāt - parok, piestiķē, paliek kādu akmeni un miers.
Pie ezera gozējas pāris ūdensmotocikli. Uz jautājumu pa cik naudiņām, ta var dvēseli atveldzēt, saņemam atbildi, ka 1/2 h 30 USD, stunda - 60 USD. Čirkainajam āķis lūpā, sit kāj' gar zemi - vajag. Vajag un viss. Beigts var palikt. Džonis atdara naudas kuli, salasa monētu un laiž Čirkaino plosīties. Atskan auri. Kas tad nu!? Viena nebraukšot, vajag pilotu. Džonis rauc degunu, sakās esot peldšortus mājās uz striķa atstājis, neies jau te semeikās blamēties. Ernesto gribot negribot noaun kājas, pārvelk kreklu un ir gatavs izpildīt Čirkainā kaprīzes. Ring ding ding....ierēcas tas ūdensrumaks.... Ernesto turās rumakam krēpēs, Čirkainais Ernesto krēpēs un aiziet.....Džonis uz nestabilas laipas to visu iemūžina bildēs. Tā nu tā pusstunda pagāja vienos priekos - trusikos un gumijniekos. Pēc pusstundas abi i krastā. Čirkainajam mute smaidā līdz ausīm, adrenalīns ir noķerts. Neskatoties uz to, ka Ernesto tikai ezera vidū Čirkainajam paziņoja, ka viņam tā ir pirmā reize pie šāda monstra stūres.
Pēc šitādas izjādes pasēžam, iekapājam ko nu kurais un dalāmies priekos. Paskatāmies, kā pāris gringo gribēja rādīt klasi. Beigās sanāca kā vienmēr - bišķi iestrēba ezera ūdeni un dabūja pēc moča peldēt. Nu kaut kā tā. Čirkainajam adrenalīns visai dienai. Arī ceļš augšup vairs nelikās tik briesmīgs.
3.pietura
Braucam mājā. Džonis vaimanā, ka ķirbis sāpot, nespēks un aizdusa piezagusies. Vajagot šlāfenmahen nodarīt. Kamēr Džonis gudri spriedelē, šamie pieripina pie vienas franču ēstuves. Sak, ar tukšu vēderu tikpat kā negulējis. Davai, tin autus, lien čībās un ejam ēst (šoreiz ar šauro "ē"). Nu bija jau dikti ņammīgi. Džonis paņēma puszupīti (akurāt kā paša soļanka garšoja), aso sandwiču (asums laikam bija iztvaikojis, nevienā acī). Čirkainais lobīja iekšā Cēzara salātus.....salāti gandrīz pieveica Čirkaino. Ernesto niekojās ar sendwiču. Bet nu dikti labi māgu pielikām. Čirkainais paspēja vēl izšurīt pa veikaliņu, kas bija pie ēstuves. Atrada makaronus. Nē, nē nevis to ko štopē iekšā makaronēdāji ar boloņas mērci, bet tie našķi, kurus francūži apsaukuši par Macaron - olbaltuma, cukura un mandeļu miltu našķis ar pildījumu. Var teikt, ka izskatās pēc mini hamburgera. Par 10 gab. - nepilni 5 USD. Ņam, ņam.....garša ļoti laba. Secinājums - arī Salvadorā māk pagatavot makaroņus. :)
4.pietura - hostal San Jose Hotel.
2 h sutinājām. Nu zin kā, lai tauki ap sirdi aptek un miers mājās. Tas bija tas, kas vajadzīgs. Vismaz Džonim otrā elpa parādījās.
5.pietura - biljards.
Ap 20:00 Ernesto i klāt. Šamais arī stundu uz paku nolicis. Braucam vietējo kolorītu skatīt. Šodien tā feini - maz tautas, mazāk piepīpēts. Šodien vairāk redzamas arī senjoritas. Tās, kas šodien ieradušās, nesēž pie bāra letes un neķiķina par katru stulbu joku. Tās kapā biljardu. Kā liecina mani novērojumi, tad daža laba pat teicami. Čirkainais ar Ernesto spiež uz aliņiem, vietējo Pilsner. Džonis pa savai modei jauc kokčiku - cola ar laima sulu. Jāsaka tā, ar katru alēnu Ernesto un Čirkainā meistarības līmenis auga. Ernesto uzstādīja personisko rekordu - iedabūja kulēs sešas bumbas pēc kārtas. Dikti jau nu priecājās, lai gan bumbas arī bija izkārtojušās labvēlīgi. Čirkainais arī pamanījās dabūt 3 pēc kārtas. Vienu brīdi aiz loga dzirdam uznākam riktīgu šļācienu (principā tā te bija katru dienu, no rīta līdz pēcpusdienai saule, nedaudz mākoņi, vakarā vai nakts pirmajā daļā pamatīgi nogāž un miers. No rīta viss atkārtojas. Izlemjam nogaidīt, kad pāries, tad brauksim nakts dzīves epicentru skatīt.
6.pietura - el Carmen.
El Carmen - rajons (iela) San Salvadorā, kur visas ielas garumā, abās pusēs ielai ir naktsklubi, bāri, pubi un viss, kas tusētājam varētu iet pie sirds. Sezonā te rosība notiek katru dienu. Tagad, šodien 1diena vaļā tikai 2 bāri. Esam otrā kompānija. Vispār jau patukšs. Pasūtam ēdienus un dzērienus un apspriežam nacionālās īpatnības abu valstu pretējo dzimumu savstarpējās attiecībās. Mhmmmm, vistu spārniņi bārbekjū mērcītē bija dievīgi.
Bārmenis te baigo triku iemācījies. Kā Tu ieliec ļuļķi mutē, tad redzi sev acu priekšā uzšķiļamies guni. Un nevis vienkārši šā tā, bet sākumā šķiltava eleganti izvirpinās pa plaukstu, tad apstājas tā, ka tās apakša atduras pret īkšķi un ar mazo pirkstiņu tiek uzšķilta guns. Gribēju jau prasīt, vai šamais to māk ar abām rokām vienlaicīgi. Droši vien, šito triku iemācījies, lai zaķus koļītu.
Tusējam. Ieveļas bariņš ar jauniešiem. 5 geji un zaķis. Ernesto vakara gaitā pacēla likmi no 50USD līdz 300USD, ka tas zaķis patiesībā ir džeks. Hū novs! Šie paņem litru Finlandia un vakara bezmaksas šovs var sākties. Burtiski visi čaļi gērbušies "stabulenēs" (apspīlētās biksēs) un maikā, kas knapi nabu sedz. Visiem pielaizītas, izskūtas pričenes. Un tās manieres, jomajo,......nekas nav pret gejiem un lezbietēm, bet šitā samākslotā un pārspīlētā izturēšanās....kaut kas ar viņiem riktīgi nebija. Tās dejas.....sākumā zaķis ar vienu čali, tad ar diviem, tad trim......"grupņika" apmērs pieauga proporcionāli izdzertajam šņabja daudzumam (un tas atšautais mazais pirkstelis dzerot to žižu, un tās savilktās lūpas :) ) sajūta tāda, ja šī nebūtu publiska vieta, orģijas sāktos te. Beigās uzradās 2 pārīši, kur zaķi kudiš foršāk padejoja un izpildījās. Beigās Čirkainais ar Ernesto izgāja pastampāt grīdu - Ernesto demonstrēja vietējās dancāšanas manieres, a la salsa. Nu neko diena pavadīta godam, jāšļūc uz būdu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru