trešdiena, 2014. gada 18. jūnijs

18.diena

2014.gada 17.jūnijs

No rīta jau ierastais rituālais staigājiens uz brokastu vietu. Viesmīlis jau gandrīz nemaz nejautā, ko mēs gribam. Kā šis sataisās iet, tā Čirkainais bļauj valts. Kas ta nu!? Pēdējā dienā, Čirkainais šim galvu sajauca, sagribēdams kontinentālās brokastis tipical vietā. Šis sākumā domāja, ka pārklausījies, bet nekā. Čirkainais teica, ka tas pupu biezenis jau līdz brošai, cik var tās olas rīt un vispār, ja..... Nav problēmu, pēc 5 min. Čirkainais sit iekšā baltmaizes grauzdiņu ar zapti. Nu lai takš.

Ernesto mūs savāc 9:30 un sakās, ka pie pēdējās dienas vedīšot uz botānisko dārzu. Pa ceļam vajadzēja pīpjus nopirkt, a šis tā ar Čirkaino aizrunājās, ka aizmauca garām visām tankštellēm. Botāniskais šamajiem atrodas industriālajā rajonā. Ierodamies par agru, bez pīpēm un Ernesto ar kurkstošu vēderu. Tā kā šamais pats mākot tikai olu uzcept, draudzeni šonakt nav atstājis pie sevis (viņa baigi labi šmorējot), pie mammas viesnīcā nepaēda, tad nu palicis ar vardēm vēderā. Labs i, nolemjam aizlaist uz vienu iestādījumu kaut ko iekost. Šamais klārē, ka te esot savu draudzeni uz randiņiem vedis. Nebija nekāda vaina. Tiek kalti plāni braucienam uz LV.

Botāniskais kā jau botāniskais. Pilns ar visādiem lakstiem. Vienīgais, kas mani pārsteidza bija bambusu audze savu 15m augstumā. Jā, vēl tur bija ierīkota tāda kā izstādīte - pārdošana. Ja kāds laksts nu ļoti iet pie sirds, var to dabūt savā īpašumā. Es jau vienu 2m palmu nolūkoju, biju domājis to pirmajā klasē nosūtīt uz Frankfurti. 

Pēc botāniskā, laižam uz būdu iečilot. Uzkrāmējam parpaliņas. Es vēl aizeju nomedīt kādu paceptu vistiņu, ieēdam un.....laiks jau vilkties lejā, taksis drīz būs klāt. Gaidam, gaidam - nekā! Jau sākam apsvērt iespēju zvanīt taksim paši, jo atceroties, cik Ernesto šorīt bija izklaidīgs, iespējams, šamais aizmirsa vispār taksi pasūtīt. Čiki, briki....pēc 5 minūtēm ir klāt Ernesto. Neesot varējis no mums šķirties, tāpēc izlēmis, ka aizvedīs mūs uz lidostu pats. Kāda runa. Vispār jau ar šo mirkli nostiprinājās atziņa, ka vissvarīgākie ir cilvēki, kurus satiec. Ar kuriem ietusē, kuri Tev visu izrāda. Nekāda tūrfirma to nespēj nodrošināt. Čirkainais saka, ka viens no labākajiem, ja ne pats labākais, iespaidīgākais un emocionālākais ceļojums. Atvadas, Čirkainais vēl nobirdina pāris gaužas asaras, prieka un aizkustinājuma...... Ceļojums esot bijis par īsu un šoreiz nemaz uz mājām nevelkot...

Esam lidostā. Neierasti raits čekings. Un esam pie gate 7. Ir 19:50 pēc vietējā laika. Lidojumam mājās: SAL-MAD-FRA. 10h20m līdz Madridei, tad 2h20m līdz Frankfurtei. Peace!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru